occultaturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of occultō.

Participle[edit]

occultātūrus m (feminine occultātūra, neuter occultātūrum); first/second declension

  1. about to conceal

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative occultātūrus occultātūra occultātūrum occultātūrī occultātūrae occultātūra
genitive occultātūrī occultātūrae occultātūrī occultātūrōrum occultātūrārum occultātūrōrum
dative occultātūrō occultātūrō occultātūrīs
accusative occultātūrum occultātūram occultātūrum occultātūrōs occultātūrās occultātūra
ablative occultātūrō occultātūrā occultātūrō occultātūrīs
vocative occultātūre occultātūra occultātūrum occultātūrī occultātūrae occultātūra