permetior

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

permētior ‎(present infinitive permētīrī, perfect active permēnsus sum); fourth conjugation, deponent

  1. I measure (out or through).
  2. I pass or travel through, traverse.

Inflection[edit]

   Conjugation of permetior (fourth conjugation, deponent)
indicative singular plural
first second third first second third
active present permētior permētīris, permētīre permētītur permētīmur permētīminī permētiuntur
imperfect permētiēbar permētiēbāris, permētiēbāre permētiēbātur permētiēbāmur permētiēbāminī permētiēbantur
future permētiar permētiēris, permētiēre permētiētur permētiēmur permētiēminī permētientur
perfect permēnsus + present active indicative of sum
pluperfect permēnsus + imperfect active indicative of sum
future perfect permēnsus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present permētiar permētiāris, permētiāre permētiātur permētiāmur permētiāminī permētiantur
imperfect permētīrer permētīrēris, permētīrēre permētīrētur permētīrēmur permētīrēminī permētīrentur
perfect permēnsus + present active subjunctive of sum
pluperfect permēnsus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present permētīre permētīminī
future permētītor permētītor permētiuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives permētīrī permēnsus esse permēnsūrus esse permēnsum īrī
participles permētiēns permēnsus permēnsūrus permētiendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
permētīrī permētiendī permētiendō permētiendum permēnsum permēnsū

References[edit]

  • permetior” in Charlton T. Lewis & Charles Short, A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press, 1879.