Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search
See also: remigò




  1. first-person singular present indicative of remigare




From rēmus (oar) +‎ -igō.



rēmigō (present infinitive rēmigāre, perfect active rēmigāvī, supine rēmigātum); first conjugation

  1. (nautical) I row


   Conjugation of rēmigō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present rēmigō rēmigās rēmigat rēmigāmus rēmigātis rēmigant
imperfect rēmigābam rēmigābās rēmigābat rēmigābāmus rēmigābātis rēmigābant
future rēmigābō rēmigābis rēmigābit rēmigābimus rēmigābitis rēmigābunt
perfect rēmigāvī rēmigāvistī rēmigāvit rēmigāvimus rēmigāvistis rēmigāvērunt, rēmigāvēre
pluperfect rēmigāveram rēmigāverās rēmigāverat rēmigāverāmus rēmigāverātis rēmigāverant
future perfect rēmigāverō rēmigāveris rēmigāverit rēmigāverimus rēmigāveritis rēmigāverint
passive present rēmigor rēmigāris, rēmigāre rēmigātur rēmigāmur rēmigāminī rēmigantur
imperfect rēmigābar rēmigābāris, rēmigābāre rēmigābātur rēmigābāmur rēmigābāminī rēmigābantur
future rēmigābor rēmigāberis, rēmigābere rēmigābitur rēmigābimur rēmigābiminī rēmigābuntur
perfect rēmigātus + present active indicative of sum
pluperfect rēmigātus + imperfect active indicative of sum
future perfect rēmigātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present rēmigem rēmigēs rēmiget rēmigēmus rēmigētis rēmigent
imperfect rēmigārem rēmigārēs rēmigāret rēmigārēmus rēmigārētis rēmigārent
perfect rēmigāverim rēmigāverīs rēmigāverit rēmigāverīmus rēmigāverītis rēmigāverint
pluperfect rēmigāvissem rēmigāvissēs rēmigāvisset rēmigāvissēmus rēmigāvissētis rēmigāvissent
passive present rēmiger rēmigēris, rēmigēre rēmigētur rēmigēmur rēmigēminī rēmigentur
imperfect rēmigārer rēmigārēris, rēmigārēre rēmigārētur rēmigārēmur rēmigārēminī rēmigārentur
perfect rēmigātus + present active subjunctive of sum
pluperfect rēmigātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present rēmigā rēmigāte
future rēmigātō rēmigātō rēmigātōte rēmigantō
passive present rēmigāre rēmigāminī
future rēmigātor rēmigātor rēmigantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives rēmigāre rēmigāvisse rēmigātūrum esse rēmigārī rēmigātum esse rēmigātum īrī
participles rēmigāns rēmigātūrus rēmigātus rēmigandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
rēmigandī rēmigandō rēmigandum rēmigandō rēmigātum rēmigātū


  • Italian: remigare


  • remigo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • remigo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • remigo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré Latin-Français, Hachette