trito

See also: tritò, tritó, and trito-

Baltic Romani

Alternative forms

• trinto

Adjective

trito

1. (Litovska, ordinal number) third

Coordinate terms

Litovska/Lithuanian Romani Ordinals

	— 0	— 1	— 2	— 3	— 4	— 5	— 6	— 7	— 8	— 9
0 —	-	pērvo	vtoro / dujto	trito	štarto	pančto	šouto	ēftato	ochtoto	eniato
1 —	dēšto	dēšujekto	dēšudujto	dēšutrito	dēšuštarto	dēšupančto	dēšušouto	dēšēftato	dēšochtoto	dēšeniato
2 —	bišto	bištējekto	bištēdujto	bištētrito	bištēštarto	bištēpančto	bištēšouto	bištēftato	bištochtoto	bišteniato
3 —	trijandato	trijandajekto	trijandadujto	trijandatrito	trijandaštarto	trijandapančto	trijandašouto	trijandaēftato	trijandaochtoto	trijandaeniato
4 —	štardēšato	štardēšajekto	štardēšadujto	štardēšatrito	štardēšaštarto	štardēšapančto	štardēšašouto	štardēšaēftato	štardēšaochtoto	štardēšaeniato
5 —	pančdēšato	pančdēšajekto	pančdēšadujto	pančdēšatrito	pančdēšaštarto	pančdēšapančto	pančdēšašouto	pančdēšaēftato	pančdēšaochtoto	pančdēšaeniato
6 —	šoudēšato	šoudēšajekto	šoudēšadujto	šoudēšatrito	šoudēšaštarto	šoudēšapančto	šoudēšašouto	šoudēšaēftato	šoudēšaochtoto	šoudēšaeniato
7 —	ēftadēšato	ēftadēšajekto	ēftadēšadujto	ēftadēšatrito	ēftadēšaštarto	ēftadēšapančto	ēftadēšašouto	ēftadēšaēftato	ēftadēšaochtoto	ēftadēšaeniato
8 —	ochtodēšato	ochtodēšajekto	ochtodēšadujto	ochtodēšatrito	ochtodēšaštarto	ochtodēšapančto	ochtodēšašouto	ochtodēšaēftato	ochtodēšaochtoto	ochtodēšaeniato
9 —	eniadēšato	eniadēšajekto	eniadēšadujto	eniadēšatrito	eniadēšaštarto	eniadēšapančto	eniadēšašouto	eniadēšaēftato	eniadēšaochtoto	eniadēšaeniato

Italian

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈtri.to/
• Rhymes: -ito
• Hyphenation: trì‧to

Etymology 1

Inherited from Latin trītus.

Adjective

trito (feminine trita, masculine plural triti, feminine plural trite)

1. (cooking) chopped, crushed, minced, ground

   Synonym: tritato

2. trite, hackneyed, commonplace

   Synonyms: abusato, risaputo

3. threadbare, worn out (typically of clothes)

   Synonyms: logoro, consunto

4. (literary, figurative, by extension) miserable, poor (of a person)
5. (archaic) beaten or trampled (of a land, road, etc.)
6. (archaic, by extension) often visited (of a land, road, etc.)
7. (archaic) rapid, quick

Derived terms

• tritamente
• tritello
• tritolo

Noun

trito m (plural triti)

1. chopping
2. chopped onion and herbs (usually for soffritto)

Etymology 2

See the etymology of the corresponding lemma form.

Verb

trito

1. first-person singular present indicative of tritare

Anagrams

• ottri, ritto, rotti, torti

Latin

Participle

trītō

1. dative/ablative masculine/neuter singular of trītus