vajadzība

See also: vajadzībā

Latvian

Etymology

From vajadz(ēt) (“to be necessary”) +‎ -ība. Meaning “lack, scarcity” in the 17th, following the etymological meaning of vajadzēt (q.v.), the word soon evolved into its current meaning.

Noun

vajadzība f (4th declension)

1. need, necessary (the quality of that which is necessary; a situation in which something is necessary)

   vajadzība pēc grāmatām ― the need for books

   pateikt savu vajadzību ― to tell your need

   nav nekādas vajadzības par to runāt ― there is no need to talk about that

   vajadzības izteiksme ― debitive (lit. necessity) mood (Latvian verb form that expresses necessity)

2. (in the plural) needs (set of natural, social, spiritual factors that are necessary for life, or for a certain activity)

   elementāras vajadzības ― basic needs

   dabiskās vajadzības ― natural needs

   apmierināt sabiedrības vajadzības ― to meet the needs of society

Declension

Declension of vajadzība (4th declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	vajadzība	vajadzības
accusative (akuzatīvs)	vajadzību	vajadzības
genitive (ģenitīvs)	vajadzības	vajadzību
dative (datīvs)	vajadzībai	vajadzībām
instrumental (instrumentālis)	vajadzību	vajadzībām
locative (lokatīvs)	vajadzībā	vajadzībās
vocative (vokatīvs)	vajadzība	vajadzības

Related terms

• vajadzēt, vajadzēties
• vajadzīgs