verificaturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of vērificō.

Participle[edit]

vērificatūrus m ‎(feminine vērificatūra, neuter vērificatūrum); first/second declension

  1. about to verify

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative vērificatūrus vērificatūra vērificatūrum vērificatūrī vērificatūrae vērificatūra
genitive vērificatūrī vērificatūrae vērificatūrī vērificatūrōrum vērificatūrārum vērificatūrōrum
dative vērificatūrō vērificatūrō vērificatūrīs
accusative vērificatūrum vērificatūram vērificatūrum vērificatūrōs vērificatūrās vērificatūra
ablative vērificatūrō vērificatūrā vērificatūrō vērificatūrīs
vocative vērificatūre vērificatūra vērificatūrum vērificatūrī vērificatūrae vērificatūra