arved

See also: Arved

Estonian

Noun

arved

1. nominative plural of arve

Old Saxon

Alternative forms

• arƀed, arvid

Etymology

From Proto-Germanic *arbaidiz (“hardship”), from a verb *arƀējō (“be orphaned”). Cognate with Old English earfoþe, Old High German arbeit, Old Norse erfiði, Gothic 𐌰𐍂𐌱𐌰𐌹𐌸𐍃 (arbaiþs).

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈɑrfɛi̯d/, [ˈɑrβɛi̯d]

Noun

arvēd f

1. labour
2. work

Declension

Declension of arvēd (feminine i-stem)

	singular	plural
nominative	arvēd	arvēdi
accusative	arvēd	arvēdi
genitive	arvēdi	arvēdiō
dative	arvēdi	arvēdium
instrumental	—	—

Derived terms

• arvēdi
• arvēdon

Related terms

• arvēdian

Descendants

• Middle Low German: arbet, arbeit, arvêd, arveid
  • German Low German: Arbeid, Arbeit
  • → Icelandic: arbeiði, arbeið
  • → Faroese: arbeiði
  • → Norwegian: arbeid
  • → Old Swedish: arbeide, arbeyd, arbede, arbeyte, arbeyt, arbete, ærbete, arbet
    • Swedish: arbete
  • → Danish: arbejde

Adjective

arvēd (comparative arvēdiro, superlative arvēdist)

1. difficult; laborious; hard

Declension

Positive forms of arvēd

Strong declension
gender	masculine		neuter		feminine
case	singular	plural	singular	plural	singular	plural
nominative	arvēd	arvēde	arvēd	arvēde	arvēd	arvēdu
accusative	arvēdana	arvēde	arvēd	arvēde	arvēda	arvēdu
genitive	arvēdes	arvēdarō	arvēdes	arvēdarō	arvēdaro	arvēdarō
dative	arvēdumu	arvēdum	arvēdumu	arvēdum	arvēdaro	arvēdum
Weak declension
gender	masculine		neuter		feminine
case	singular	plural	singular	plural	singular	plural
nominative	arvēdo	arvēdu	arvēda	arvēdu	arvēda	arvēdu
accusative	arvēdun	arvēdun	arvēda	arvēdun	arvēdun	arvēdun
genitive	arvēdun	arvēdonō	arvēdun	arvēdonō	arvēdun	arvēdonō
dative	arvēdun	arvēdum	arvēdun	arvēdum	arvēdun	arvēdum

Comparative forms of arvēd (weak only)

gender	masculine		neuter		feminine
case	singular	plural	singular	plural	singular	plural
nominative	arvēdiro	arvēdiru	arvēdira	arvēdiru	arvēdira	arvēdiru
accusative	arvēdirun	arvēdirun	arvēdira	arvēdirun	arvēdirun	arvēdirun
genitive	arvēdirun	arvēdironō	arvēdirun	arvēdironō	arvēdirun	arvēdironō
dative	arvēdirun	arvēdirum	arvēdirun	arvēdirum	arvēdirun	arvēdirum

Superlative forms of arvēd

Strong declension
gender	masculine		neuter		feminine
case	singular	plural	singular	plural	singular	plural
nominative	arvēdist	arvēdiste	arvēdist	arvēdiste	arvēdist	arvēdistu
accusative	arvēdistana	arvēdiste	arvēdist	arvēdiste	arvēdista	arvēdistu
genitive	arvēdistes	arvēdistarō	arvēdistes	arvēdistarō	arvēdistaro	arvēdistarō
dative	arvēdistumu	arvēdistum	arvēdistumu	arvēdistum	arvēdistaro	arvēdistum
Weak declension
gender	masculine		neuter		feminine
case	singular	plural	singular	plural	singular	plural
nominative	arvēdisto	arvēdistu	arvēdista	arvēdistu	arvēdista	arvēdistu
accusative	arvēdistun	arvēdistun	arvēdista	arvēdistun	arvēdistun	arvēdistun
genitive	arvēdistun	arvēdistonō	arvēdistun	arvēdistonō	arvēdistun	arvēdistonō
dative	arvēdistun	arvēdistum	arvēdistun	arvēdistum	arvēdistun	arvēdistum