cantatrix

Latin

Etymology

From cantō +‎ -trīx.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /kanˈtaː.triːks/, [kän̪ˈt̪äːt̪riːks̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /kanˈta.triks/, [kän̪ˈt̪äːt̪riks]

Noun

cantātrīx f (genitive cantātrīcis, masculine cantātor); third declension

1. songstress, singer (female)

   Synonym: cantrīx

2. player (female)

Declension

Third-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	cantātrīx	cantātrīcēs
Genitive	cantātrīcis	cantātrīcum
Dative	cantātrīcī	cantātrīcibus
Accusative	cantātrīcem	cantātrīcēs
Ablative	cantātrīce	cantātrīcibus
Vocative	cantātrīx	cantātrīcēs

Adjective

cantātrīx (genitive cantātrīcis); third-declension one-termination adjective

1. (relational) singing; musical

Declension

Third-declension one-termination adjective.

Number	Singular			Plural
Case / Gender	Masc./Fem.	Neuter		Masc./Fem.	Neuter
Nominative	cantātrīx			cantātrīcēs	cantātrīcia
Genitive	cantātrīcis			cantātrīcium
Dative	cantātrīcī			cantātrīcibus
Accusative	cantātrīcem	cantātrīx		cantātrīcēs	cantātrīcia
Ablative	cantātrīcī			cantātrīcibus
Vocative	cantātrīx			cantātrīcēs	cantātrīcia

References

• “cantatrix”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• cantatrix in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.