conmetior

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

conmētior (present infinitive conmētīrī, perfect active conmēnsus sum); fourth conjugation, deponent

  1. Alternative form of commētior

Conjugation

[edit]
   Conjugation of conmētior (fourth conjugation, deponent)
indicative singular plural
first second third first second third
active present conmētior conmētīris,
conmētīre
conmētītur conmētīmur conmētīminī conmētiuntur
imperfect conmētiēbar conmētiēbāris,
conmētiēbāre
conmētiēbātur conmētiēbāmur conmētiēbāminī conmētiēbantur
future conmētiar conmētiēris,
conmētiēre
conmētiētur conmētiēmur conmētiēminī conmētientur
perfect conmēnsus + present active indicative of sum
pluperfect conmēnsus + imperfect active indicative of sum
future perfect conmēnsus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present conmētiar conmētiāris,
conmētiāre
conmētiātur conmētiāmur conmētiāminī conmētiantur
imperfect conmētīrer conmētīrēris,
conmētīrēre
conmētīrētur conmētīrēmur conmētīrēminī conmētīrentur
perfect conmēnsus + present active subjunctive of sum
pluperfect conmēnsus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present conmētīre conmētīminī
future conmētītor conmētītor conmētiuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives conmētīrī conmēnsum esse conmēnsūrum esse
participles conmētiēns conmēnsus conmēnsūrus conmētiendus,
conmētiundus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
conmētiendī conmētiendō conmētiendum conmētiendō conmēnsum conmēnsū