depleo

Latin

Etymology

From dē- +‎ pleō.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /ˈdeː.ple.oː/, [ˈd̪eːpɫ̪eoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈde.ple.o/, [ˈd̪ɛːpleo]

Verb

dēpleō (present infinitive dēplēre, perfect active dēplēvī, supine dēplētum); second conjugation

1. to empty out, draw off, let, drain; exhaust

   Synonyms: exhauriō, dēfundō

   Antonyms: impleō, repleō, expleō, cumulō, compleō, stīpō

Conjugation

Conjugation of dēpleō (second conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēpleō	dēplēs	dēplet	dēplēmus	dēplētis	dēplent
	imperfect	dēplēbam	dēplēbās	dēplēbat	dēplēbāmus	dēplēbātis	dēplēbant
	future	dēplēbō	dēplēbis	dēplēbit	dēplēbimus	dēplēbitis	dēplēbunt
	perfect	dēplēvī	dēplēvistī	dēplēvit	dēplēvimus	dēplēvistis	dēplēvērunt, dēplēvēre
	pluperfect	dēplēveram	dēplēverās	dēplēverat	dēplēverāmus	dēplēverātis	dēplēverant
	future perfect	dēplēverō	dēplēveris	dēplēverit	dēplēverimus	dēplēveritis	dēplēverint
passive	present	dēpleor	dēplēris, dēplēre	dēplētur	dēplēmur	dēplēminī	dēplentur
	imperfect	dēplēbar	dēplēbāris, dēplēbāre	dēplēbātur	dēplēbāmur	dēplēbāminī	dēplēbantur
	future	dēplēbor	dēplēberis, dēplēbere	dēplēbitur	dēplēbimur	dēplēbiminī	dēplēbuntur
	perfect	dēplētus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēplētus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēplētus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēpleam	dēpleās	dēpleat	dēpleāmus	dēpleātis	dēpleant
	imperfect	dēplērem	dēplērēs	dēplēret	dēplērēmus	dēplērētis	dēplērent
	perfect	dēplēverim	dēplēverīs	dēplēverit	dēplēverīmus	dēplēverītis	dēplēverint
	pluperfect	dēplēvissem	dēplēvissēs	dēplēvisset	dēplēvissēmus	dēplēvissētis	dēplēvissent
passive	present	dēplear	dēpleāris, dēpleāre	dēpleātur	dēpleāmur	dēpleāminī	dēpleantur
	imperfect	dēplērer	dēplērēris, dēplērēre	dēplērētur	dēplērēmur	dēplērēminī	dēplērentur
	perfect	dēplētus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēplētus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēplē	—	—	dēplēte	—
	future	—	dēplētō	dēplētō	—	dēplētōte	dēplentō
passive	present	—	dēplēre	—	—	dēplēminī	—
	future	—	dēplētor	dēplētor	—	—	dēplentor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēplēre	dēplēvisse	dēplētūrum esse	dēplērī	dēplētum esse	dēplētum īrī
participles		dēplēns	—	dēplētūrus	—	dēplētus	dēplendus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēplendī	dēplendō	dēplendum	dēplendō	dēplētum	dēplētū

Derived terms

• dēplētūra

Related terms

• compleō
• expleō
• impleō
• oppleō
• repleō
• suppleō

Descendants

• English: deplete

References

• “depleo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• depleo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.