detractatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
Perfect passive participle of dētractō.
Participle[edit]
dētractātus (feminine dētractāta, neuter dētractātum); first/second-declension participle
- Alternative form of dētrectātus
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dētractātus | dētractāta | dētractātum | dētractātī | dētractātae | dētractāta | |
| Genitive | dētractātī | dētractātae | dētractātī | dētractātōrum | dētractātārum | dētractātōrum | |
| Dative | dētractātō | dētractātō | dētractātīs | ||||
| Accusative | dētractātum | dētractātam | dētractātum | dētractātōs | dētractātās | dētractāta | |
| Ablative | dētractātō | dētractātā | dētractātō | dētractātīs | |||
| Vocative | dētractāte | dētractāta | dētractātum | dētractātī | dētractātae | dētractāta | |
References[edit]
- “detractatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- detractatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- detractatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.