elatro

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From ex- (out) +‎ lātrō (to bark, to rant).

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

ēlātrō (present infinitive ēlātrāre); first conjugation, no passive, no perfect or supine stem

  1. (transitive) to bark out
  2. (transitive, figurative) to utter fiercely

Conjugation

[edit]
   Conjugation of ēlātrō (first conjugation, no supine stem, no perfect stem, active only)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēlātrō ēlātrās ēlātrat ēlātrāmus ēlātrātis ēlātrant
imperfect ēlātrābam ēlātrābās ēlātrābat ēlātrābāmus ēlātrābātis ēlātrābant
future ēlātrābō ēlātrābis ēlātrābit ēlātrābimus ēlātrābitis ēlātrābunt
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēlātrem ēlātrēs ēlātret ēlātrēmus ēlātrētis ēlātrent
imperfect ēlātrārem ēlātrārēs ēlātrāret ēlātrārēmus ēlātrārētis ēlātrārent
imperative singular plural
first second third first second third
active present ēlātrā ēlātrāte
future ēlātrātō ēlātrātō ēlātrātōte ēlātrantō
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ēlātrāre
participles ēlātrāns
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
ēlātrandī ēlātrandō ēlātrandum ēlātrandō

Derived terms

[edit]

References

[edit]
  • elatro”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • elatro”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers