emacresco

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Verb

[edit]

ēmacrēscō (present infinitive ēmacrēscere, perfect active ēmacruī); third conjugation, no passive, no supine stem

  1. to become emaciated

Conjugation

[edit]
   Conjugation of ēmacrēscō (third conjugation, no supine stem, active only)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēmacrēscō ēmacrēscis ēmacrēscit ēmacrēscimus ēmacrēscitis ēmacrēscunt
imperfect ēmacrēscēbam ēmacrēscēbās ēmacrēscēbat ēmacrēscēbāmus ēmacrēscēbātis ēmacrēscēbant
future ēmacrēscam ēmacrēscēs ēmacrēscet ēmacrēscēmus ēmacrēscētis ēmacrēscent
perfect ēmacruī ēmacruistī ēmacruit ēmacruimus ēmacruistis ēmacruērunt,
ēmacruēre
pluperfect ēmacrueram ēmacruerās ēmacruerat ēmacruerāmus ēmacruerātis ēmacruerant
future perfect ēmacruerō ēmacrueris ēmacruerit ēmacruerimus ēmacrueritis ēmacruerint
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēmacrēscam ēmacrēscās ēmacrēscat ēmacrēscāmus ēmacrēscātis ēmacrēscant
imperfect ēmacrēscerem ēmacrēscerēs ēmacrēsceret ēmacrēscerēmus ēmacrēscerētis ēmacrēscerent
perfect ēmacruerim ēmacruerīs ēmacruerit ēmacruerīmus ēmacruerītis ēmacruerint
pluperfect ēmacruissem ēmacruissēs ēmacruisset ēmacruissēmus ēmacruissētis ēmacruissent
imperative singular plural
first second third first second third
active present ēmacrēsce ēmacrēscite
future ēmacrēscitō ēmacrēscitō ēmacrēscitōte ēmacrēscuntō
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ēmacrēscere ēmacruisse
participles ēmacrēscēns
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
ēmacrēscendī ēmacrēscendō ēmacrēscendum ēmacrēscendō

References

[edit]
  • emacresco”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • emacresco in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.