resaluto

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From re- +‎ saluto.

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

resalūtō (present infinitive resalūtāre, perfect active resalūtāvī, supine resalūtātum); first conjugation

  1. to greet, salute in return

Conjugation

[edit]
   Conjugation of resalūtō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present resalūtō resalūtās resalūtat resalūtāmus resalūtātis resalūtant
imperfect resalūtābam resalūtābās resalūtābat resalūtābāmus resalūtābātis resalūtābant
future resalūtābō resalūtābis resalūtābit resalūtābimus resalūtābitis resalūtābunt
perfect resalūtāvī resalūtāvistī resalūtāvit resalūtāvimus resalūtāvistis resalūtāvērunt,
resalūtāvēre
pluperfect resalūtāveram resalūtāverās resalūtāverat resalūtāverāmus resalūtāverātis resalūtāverant
future perfect resalūtāverō resalūtāveris resalūtāverit resalūtāverimus resalūtāveritis resalūtāverint
passive present resalūtor resalūtāris,
resalūtāre
resalūtātur resalūtāmur resalūtāminī resalūtantur
imperfect resalūtābar resalūtābāris,
resalūtābāre
resalūtābātur resalūtābāmur resalūtābāminī resalūtābantur
future resalūtābor resalūtāberis,
resalūtābere
resalūtābitur resalūtābimur resalūtābiminī resalūtābuntur
perfect resalūtātus + present active indicative of sum
pluperfect resalūtātus + imperfect active indicative of sum
future perfect resalūtātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present resalūtem resalūtēs resalūtet resalūtēmus resalūtētis resalūtent
imperfect resalūtārem resalūtārēs resalūtāret resalūtārēmus resalūtārētis resalūtārent
perfect resalūtāverim resalūtāverīs resalūtāverit resalūtāverīmus resalūtāverītis resalūtāverint
pluperfect resalūtāvissem resalūtāvissēs resalūtāvisset resalūtāvissēmus resalūtāvissētis resalūtāvissent
passive present resalūter resalūtēris,
resalūtēre
resalūtētur resalūtēmur resalūtēminī resalūtentur
imperfect resalūtārer resalūtārēris,
resalūtārēre
resalūtārētur resalūtārēmur resalūtārēminī resalūtārentur
perfect resalūtātus + present active subjunctive of sum
pluperfect resalūtātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present resalūtā resalūtāte
future resalūtātō resalūtātō resalūtātōte resalūtantō
passive present resalūtāre resalūtāminī
future resalūtātor resalūtātor resalūtantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives resalūtāre resalūtāvisse resalūtātūrum esse resalūtārī resalūtātum esse resalūtātum īrī
participles resalūtāns resalūtātūrus resalūtātus resalūtandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
resalūtandī resalūtandō resalūtandum resalūtandō resalūtātum resalūtātū

References

[edit]
  • resaluto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • resaluto”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • resaluto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.