sutela

See also: Sutela

Latin

Etymology

From suō (“sew, stitch”) +‎ -ēla.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /suːˈteː.la/, [s̠uːˈt̪eːɫ̪ä]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /suˈte.la/, [suˈt̪ɛːlä]

Noun

sūtēla f (genitive sūtēlae); first declension

1. A sewing together.
2. (figuratively) A cunning device, artifice, trick, wile, stratagem.

Declension

First-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	sūtēla	sūtēlae
Genitive	sūtēlae	sūtēlārum
Dative	sūtēlae	sūtēlīs
Accusative	sūtēlam	sūtēlās
Ablative	sūtēlā	sūtēlīs
Vocative	sūtēla	sūtēlae

Related terms

• suō
• sūtilis
• sūtor
• sūtōrīcius
• sūtōrius
• sūtrīballus
• sūtrīna
• sūtrīnum
• sūtrīnus
• sūtrīx
• sūtum
• sūtūra

References

• “sutela”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• sutela in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• sutela in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.