tentativus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Alternative forms[edit]
Etymology[edit]
From tentō (“I try”) + -īvus.
Pronunciation[edit]
- (Classical) IPA(key): /ten.taːˈtiː.u̯us/, [t̪ɛn̪t̪äːˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ten.taˈti.vus/, [t̪en̪t̪äˈt̪iːvus]
Adjective[edit]
tentātīvus (feminine tentātīva, neuter tentātīvum, adverb tentātīvē); first/second-declension adjective
- (Medieval Latin) tentative
- Synonym: πειραστικός (peirastikós)
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | tentātīvus | tentātīva | tentātīvum | tentātīvī | tentātīvae | tentātīva | |
| Genitive | tentātīvī | tentātīvae | tentātīvī | tentātīvōrum | tentātīvārum | tentātīvōrum | |
| Dative | tentātīvō | tentātīvō | tentātīvīs | ||||
| Accusative | tentātīvum | tentātīvam | tentātīvum | tentātīvōs | tentātīvās | tentātīva | |
| Ablative | tentātīvō | tentātīvā | tentātīvō | tentātīvīs | |||
| Vocative | tentātīve | tentātīva | tentātīvum | tentātīvī | tentātīvae | tentātīva | |
Descendants[edit]
- → English: tentative
- → French: tentatif
- → German: tentativ
- → Italian: tentativo
- → Spanish: tentativo
References[edit]
- R. E. Latham, D. R. Howlett, & R. K. Ashdowne, editors (1975–2013), “temptativus”, in Dictionary of Medieval Latin from British Sources[1], London: Oxford University Press for the British Academy, →ISBN, →OCLC