coangusto

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From co- +‎ angustō.

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

coangustō (present infinitive coangustāre, perfect active coangustāvī, supine coangustātum); first conjugation

  1. to confine, compress, enclose
  2. to limit, restrict

Conjugation

[edit]
   Conjugation of coangustō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present coangustō coangustās coangustat coangustāmus coangustātis coangustant
imperfect coangustābam coangustābās coangustābat coangustābāmus coangustābātis coangustābant
future coangustābō coangustābis coangustābit coangustābimus coangustābitis coangustābunt
perfect coangustāvī coangustāvistī coangustāvit coangustāvimus coangustāvistis coangustāvērunt,
coangustāvēre
pluperfect coangustāveram coangustāverās coangustāverat coangustāverāmus coangustāverātis coangustāverant
future perfect coangustāverō coangustāveris coangustāverit coangustāverimus coangustāveritis coangustāverint
passive present coangustor coangustāris,
coangustāre
coangustātur coangustāmur coangustāminī coangustantur
imperfect coangustābar coangustābāris,
coangustābāre
coangustābātur coangustābāmur coangustābāminī coangustābantur
future coangustābor coangustāberis,
coangustābere
coangustābitur coangustābimur coangustābiminī coangustābuntur
perfect coangustātus + present active indicative of sum
pluperfect coangustātus + imperfect active indicative of sum
future perfect coangustātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present coangustem coangustēs coangustet coangustēmus coangustētis coangustent
imperfect coangustārem coangustārēs coangustāret coangustārēmus coangustārētis coangustārent
perfect coangustāverim coangustāverīs coangustāverit coangustāverīmus coangustāverītis coangustāverint
pluperfect coangustāvissem coangustāvissēs coangustāvisset coangustāvissēmus coangustāvissētis coangustāvissent
passive present coanguster coangustēris,
coangustēre
coangustētur coangustēmur coangustēminī coangustentur
imperfect coangustārer coangustārēris,
coangustārēre
coangustārētur coangustārēmur coangustārēminī coangustārentur
perfect coangustātus + present active subjunctive of sum
pluperfect coangustātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present coangustā coangustāte
future coangustātō coangustātō coangustātōte coangustantō
passive present coangustāre coangustāminī
future coangustātor coangustātor coangustantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives coangustāre coangustāvisse coangustātūrum esse coangustārī coangustātum esse coangustātum īrī
participles coangustāns coangustātūrus coangustātus coangustandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
coangustandī coangustandō coangustandum coangustandō coangustātum coangustātū

Derived terms

[edit]

References

[edit]
  • coangusto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • coangusto”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • coangusto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.