deglutio

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From dē- +‎ glūtiō.

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

dēglūtiō (present infinitive dēglūtīre, perfect active dēglūtīvī or dēglūtiī, supine dēglūtītum); fourth conjugation

  1. Alternative form of dēgluttiō

Conjugation

[edit]
   Conjugation of dēglūtiō (fourth conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēglūtiō dēglūtīs dēglūtit dēglūtīmus dēglūtītis dēglūtiunt
imperfect dēglūtiēbam dēglūtiēbās dēglūtiēbat dēglūtiēbāmus dēglūtiēbātis dēglūtiēbant
future dēglūtiam dēglūtiēs dēglūtiet dēglūtiēmus dēglūtiētis dēglūtient
perfect dēglūtīvī,
dēglūtiī
dēglūtīvistī,
dēglūtiistī
dēglūtīvit,
dēglūtiit
dēglūtīvimus,
dēglūtiimus
dēglūtīvistis,
dēglūtiistis
dēglūtīvērunt,
dēglūtīvēre,
dēglūtiērunt,
dēglūtiēre
pluperfect dēglūtīveram,
dēglūtieram
dēglūtīverās,
dēglūtierās
dēglūtīverat,
dēglūtierat
dēglūtīverāmus,
dēglūtierāmus
dēglūtīverātis,
dēglūtierātis
dēglūtīverant,
dēglūtierant
future perfect dēglūtīverō,
dēglūtierō
dēglūtīveris,
dēglūtieris
dēglūtīverit,
dēglūtierit
dēglūtīverimus,
dēglūtierimus
dēglūtīveritis,
dēglūtieritis
dēglūtīverint,
dēglūtierint
passive present dēglūtior dēglūtīris,
dēglūtīre
dēglūtītur dēglūtīmur dēglūtīminī dēglūtiuntur
imperfect dēglūtiēbar dēglūtiēbāris,
dēglūtiēbāre
dēglūtiēbātur dēglūtiēbāmur dēglūtiēbāminī dēglūtiēbantur
future dēglūtiar dēglūtiēris,
dēglūtiēre
dēglūtiētur dēglūtiēmur dēglūtiēminī dēglūtientur
perfect dēglūtītus + present active indicative of sum
pluperfect dēglūtītus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēglūtītus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēglūtiam dēglūtiās dēglūtiat dēglūtiāmus dēglūtiātis dēglūtiant
imperfect dēglūtīrem dēglūtīrēs dēglūtīret dēglūtīrēmus dēglūtīrētis dēglūtīrent
perfect dēglūtīverim,
dēglūtierim
dēglūtīverīs,
dēglūtierīs
dēglūtīverit,
dēglūtierit
dēglūtīverīmus,
dēglūtierīmus
dēglūtīverītis,
dēglūtierītis
dēglūtīverint,
dēglūtierint
pluperfect dēglūtīvissem,
dēglūtiissem
dēglūtīvissēs,
dēglūtiissēs
dēglūtīvisset,
dēglūtiisset
dēglūtīvissēmus,
dēglūtiissēmus
dēglūtīvissētis,
dēglūtiissētis
dēglūtīvissent,
dēglūtiissent
passive present dēglūtiar dēglūtiāris,
dēglūtiāre
dēglūtiātur dēglūtiāmur dēglūtiāminī dēglūtiantur
imperfect dēglūtīrer dēglūtīrēris,
dēglūtīrēre
dēglūtīrētur dēglūtīrēmur dēglūtīrēminī dēglūtīrentur
perfect dēglūtītus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēglūtītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present dēglūtī dēglūtīte
future dēglūtītō dēglūtītō dēglūtītōte dēglūtiuntō
passive present dēglūtīre dēglūtīminī
future dēglūtītor dēglūtītor dēglūtiuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēglūtīre dēglūtīvisse,
dēglūtiisse
dēglūtītūrum esse dēglūtīrī dēglūtītum esse dēglūtītum īrī
participles dēglūtiēns dēglūtītūrus dēglūtītus dēglūtiendus,
dēglūtiundus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dēglūtiendī dēglūtiendō dēglūtiendum dēglūtiendō dēglūtītum dēglūtītū