dehonesto

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From dē- +‎ honestō.

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

dehonestō (present infinitive dehonestāre, perfect active dehonestāvī, supine dehonestātum); first conjugation

  1. to disgrace, dishonor, disparage

Conjugation

[edit]
   Conjugation of dehonestō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dehonestō dehonestās dehonestat dehonestāmus dehonestātis dehonestant
imperfect dehonestābam dehonestābās dehonestābat dehonestābāmus dehonestābātis dehonestābant
future dehonestābō dehonestābis dehonestābit dehonestābimus dehonestābitis dehonestābunt
perfect dehonestāvī dehonestāvistī dehonestāvit dehonestāvimus dehonestāvistis dehonestāvērunt,
dehonestāvēre
pluperfect dehonestāveram dehonestāverās dehonestāverat dehonestāverāmus dehonestāverātis dehonestāverant
future perfect dehonestāverō dehonestāveris dehonestāverit dehonestāverimus dehonestāveritis dehonestāverint
passive present dehonestor dehonestāris,
dehonestāre
dehonestātur dehonestāmur dehonestāminī dehonestantur
imperfect dehonestābar dehonestābāris,
dehonestābāre
dehonestābātur dehonestābāmur dehonestābāminī dehonestābantur
future dehonestābor dehonestāberis,
dehonestābere
dehonestābitur dehonestābimur dehonestābiminī dehonestābuntur
perfect dehonestātus + present active indicative of sum
pluperfect dehonestātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dehonestātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dehonestem dehonestēs dehonestet dehonestēmus dehonestētis dehonestent
imperfect dehonestārem dehonestārēs dehonestāret dehonestārēmus dehonestārētis dehonestārent
perfect dehonestāverim dehonestāverīs dehonestāverit dehonestāverīmus dehonestāverītis dehonestāverint
pluperfect dehonestāvissem dehonestāvissēs dehonestāvisset dehonestāvissēmus dehonestāvissētis dehonestāvissent
passive present dehonester dehonestēris,
dehonestēre
dehonestētur dehonestēmur dehonestēminī dehonestentur
imperfect dehonestārer dehonestārēris,
dehonestārēre
dehonestārētur dehonestārēmur dehonestārēminī dehonestārentur
perfect dehonestātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dehonestātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present dehonestā dehonestāte
future dehonestātō dehonestātō dehonestātōte dehonestantō
passive present dehonestāre dehonestāminī
future dehonestātor dehonestātor dehonestantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dehonestāre dehonestāvisse dehonestātūrum esse dehonestārī dehonestātum esse dehonestātum īrī
participles dehonestāns dehonestātūrus dehonestātus dehonestandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dehonestandī dehonestandō dehonestandum dehonestandō dehonestātum dehonestātū

Derived terms

[edit]

Descendants

[edit]
  • Galician: deostar
  • Portuguese: doestar
  • Spanish: denostar

References

[edit]
  • dehonesto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • dehonesto”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • dehonesto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.