dejicio

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

dējiciō (present infinitive dējicere, perfect active dējēcī, supine dējectum); third conjugation iō-variant

  1. Alternative form of dēiciō

Conjugation

[edit]
   Conjugation of dējiciō (third conjugation -variant)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dējiciō dējicis dējicit dējicimus dējicitis dējiciunt
imperfect dējiciēbam dējiciēbās dējiciēbat dējiciēbāmus dējiciēbātis dējiciēbant
future dējiciam dējiciēs dējiciet dējiciēmus dējiciētis dējicient
perfect dējēcī dējēcistī dējēcit dējēcimus dējēcistis dējēcērunt,
dējēcēre
pluperfect dējēceram dējēcerās dējēcerat dējēcerāmus dējēcerātis dējēcerant
future perfect dējēcerō dējēceris dējēcerit dējēcerimus dējēceritis dējēcerint
passive present dējicior dējiceris,
dējicere
dējicitur dējicimur dējiciminī dējiciuntur
imperfect dējiciēbar dējiciēbāris,
dējiciēbāre
dējiciēbātur dējiciēbāmur dējiciēbāminī dējiciēbantur
future dējiciar dējiciēris,
dējiciēre
dējiciētur dējiciēmur dējiciēminī dējicientur
perfect dējectus + present active indicative of sum
pluperfect dējectus + imperfect active indicative of sum
future perfect dējectus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dējiciam dējiciās dējiciat dējiciāmus dējiciātis dējiciant
imperfect dējicerem dējicerēs dējiceret dējicerēmus dējicerētis dējicerent
perfect dējēcerim dējēcerīs dējēcerit dējēcerīmus dējēcerītis dējēcerint
pluperfect dējēcissem dējēcissēs dējēcisset dējēcissēmus dējēcissētis dējēcissent
passive present dējiciar dējiciāris,
dējiciāre
dējiciātur dējiciāmur dējiciāminī dējiciantur
imperfect dējicerer dējicerēris,
dējicerēre
dējicerētur dējicerēmur dējicerēminī dējicerentur
perfect dējectus + present active subjunctive of sum
pluperfect dējectus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present dējice dējicite
future dējicitō dējicitō dējicitōte dējiciuntō
passive present dējicere dējiciminī
future dējicitor dējicitor dējiciuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dējicere dējēcisse dējectūrum esse dējicī dējectum esse dējectum īrī
participles dējiciēns dējectūrus dējectus dējiciendus,
dējiciundus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dējiciendī dējiciendō dējiciendum dējiciendō dējectum dējectū
[edit]

References

[edit]
  • dejicio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • dejicio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.