dilacero

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search
See also: dilacerò

Italian

[edit]

Verb

[edit]

dilacero

  1. first-person singular present indicative of dilacerare

Anagrams

[edit]

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From dis- +‎ lacerō.

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

dīlacerō (present infinitive dīlacerāre, perfect active dīlacerāvī, supine dīlacerātum); first conjugation

  1. to tear apart, or to pieces

Conjugation

[edit]
   Conjugation of dīlacerō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dīlacerō dīlacerās dīlacerat dīlacerāmus dīlacerātis dīlacerant
imperfect dīlacerābam dīlacerābās dīlacerābat dīlacerābāmus dīlacerābātis dīlacerābant
future dīlacerābō dīlacerābis dīlacerābit dīlacerābimus dīlacerābitis dīlacerābunt
perfect dīlacerāvī dīlacerāvistī dīlacerāvit dīlacerāvimus dīlacerāvistis dīlacerāvērunt,
dīlacerāvēre
pluperfect dīlacerāveram dīlacerāverās dīlacerāverat dīlacerāverāmus dīlacerāverātis dīlacerāverant
future perfect dīlacerāverō dīlacerāveris dīlacerāverit dīlacerāverimus dīlacerāveritis dīlacerāverint
passive present dīlaceror dīlacerāris,
dīlacerāre
dīlacerātur dīlacerāmur dīlacerāminī dīlacerantur
imperfect dīlacerābar dīlacerābāris,
dīlacerābāre
dīlacerābātur dīlacerābāmur dīlacerābāminī dīlacerābantur
future dīlacerābor dīlacerāberis,
dīlacerābere
dīlacerābitur dīlacerābimur dīlacerābiminī dīlacerābuntur
perfect dīlacerātus + present active indicative of sum
pluperfect dīlacerātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dīlacerātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dīlacerem dīlacerēs dīlaceret dīlacerēmus dīlacerētis dīlacerent
imperfect dīlacerārem dīlacerārēs dīlacerāret dīlacerārēmus dīlacerārētis dīlacerārent
perfect dīlacerāverim dīlacerāverīs dīlacerāverit dīlacerāverīmus dīlacerāverītis dīlacerāverint
pluperfect dīlacerāvissem dīlacerāvissēs dīlacerāvisset dīlacerāvissēmus dīlacerāvissētis dīlacerāvissent
passive present dīlacerer dīlacerēris,
dīlacerēre
dīlacerētur dīlacerēmur dīlacerēminī dīlacerentur
imperfect dīlacerārer dīlacerārēris,
dīlacerārēre
dīlacerārētur dīlacerārēmur dīlacerārēminī dīlacerārentur
perfect dīlacerātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dīlacerātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present dīlacerā dīlacerāte
future dīlacerātō dīlacerātō dīlacerātōte dīlacerantō
passive present dīlacerāre dīlacerāminī
future dīlacerātor dīlacerātor dīlacerantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dīlacerāre dīlacerāvisse dīlacerātūrum esse dīlacerārī dīlacerātum esse dīlacerātum īrī
participles dīlacerāns dīlacerātūrus dīlacerātus dīlacerandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dīlacerandī dīlacerandō dīlacerandum dīlacerandō dīlacerātum dīlacerātū

Derived terms

[edit]

Descendants

[edit]
  • Italian: dilacerare
  • Portuguese: dilacerar
  • Spanish: dilacerar

References

[edit]
  • dilacero”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • dilacero”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • dilacero in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

[edit]

Verb

[edit]

dilacero

  1. first-person singular present indicative of dilacerar