edicto

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From ēdīcō (I declare, announce, decree), from ex- (out of, from) +‎ dīcō (say, affirm, tell).

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

ēdictō (present infinitive ēdictāre, perfect active ēdictāvī, supine ēdictātum); first conjugation

  1. (archaic) to speak out, proclaim, declare, publish

Conjugation

[edit]
   Conjugation of ēdictō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēdictō ēdictās ēdictat ēdictāmus ēdictātis ēdictant
imperfect ēdictābam ēdictābās ēdictābat ēdictābāmus ēdictābātis ēdictābant
future ēdictābō ēdictābis ēdictābit ēdictābimus ēdictābitis ēdictābunt
perfect ēdictāvī ēdictāvistī ēdictāvit ēdictāvimus ēdictāvistis ēdictāvērunt,
ēdictāvēre
pluperfect ēdictāveram ēdictāverās ēdictāverat ēdictāverāmus ēdictāverātis ēdictāverant
future perfect ēdictāverō ēdictāveris ēdictāverit ēdictāverimus ēdictāveritis ēdictāverint
passive present ēdictor ēdictāris,
ēdictāre
ēdictātur ēdictāmur ēdictāminī ēdictantur
imperfect ēdictābar ēdictābāris,
ēdictābāre
ēdictābātur ēdictābāmur ēdictābāminī ēdictābantur
future ēdictābor ēdictāberis,
ēdictābere
ēdictābitur ēdictābimur ēdictābiminī ēdictābuntur
perfect ēdictātus + present active indicative of sum
pluperfect ēdictātus + imperfect active indicative of sum
future perfect ēdictātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēdictem ēdictēs ēdictet ēdictēmus ēdictētis ēdictent
imperfect ēdictārem ēdictārēs ēdictāret ēdictārēmus ēdictārētis ēdictārent
perfect ēdictāverim ēdictāverīs ēdictāverit ēdictāverīmus ēdictāverītis ēdictāverint
pluperfect ēdictāvissem ēdictāvissēs ēdictāvisset ēdictāvissēmus ēdictāvissētis ēdictāvissent
passive present ēdicter ēdictēris,
ēdictēre
ēdictētur ēdictēmur ēdictēminī ēdictentur
imperfect ēdictārer ēdictārēris,
ēdictārēre
ēdictārētur ēdictārēmur ēdictārēminī ēdictārentur
perfect ēdictātus + present active subjunctive of sum
pluperfect ēdictātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present ēdictā ēdictāte
future ēdictātō ēdictātō ēdictātōte ēdictantō
passive present ēdictāre ēdictāminī
future ēdictātor ēdictātor ēdictantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ēdictāre ēdictāvisse ēdictātūrum esse ēdictārī ēdictātum esse ēdictātum īrī
participles ēdictāns ēdictātūrus ēdictātus ēdictandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
ēdictandī ēdictandō ēdictandum ēdictandō ēdictātum ēdictātū

Noun

[edit]

ēdicto

  1. ablative/dative singular of ēdictum

Synonyms

[edit]
[edit]

References

[edit]
  • edicto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • edicto in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
  • edicto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

[edit]

Etymology

[edit]

Borrowed from Latin edictum.

Pronunciation

[edit]
  • IPA(key): /eˈdiɡto/ [eˈð̞iɣ̞.t̪o]
  • Rhymes: -iɡto
  • Syllabification: e‧dic‧to

Noun

[edit]

edicto m (plural edictos)

  1. edict
[edit]

Further reading

[edit]