enitens
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology 1[edit]
Present participle of ēniteō.
Participle[edit]
ēnitēns (genitive ēnitentis); third-declension one-termination participle
Declension[edit]
Third-declension participle.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | ēnitēns | ēnitentēs | ēnitentia | ||
| Genitive | ēnitentis | ēnitentium | |||
| Dative | ēnitentī | ēnitentibus | |||
| Accusative | ēnitentem | ēnitēns | ēnitentēs ēnitentīs |
ēnitentia | |
| Ablative | ēnitente ēnitentī1 |
ēnitentibus | |||
| Vocative | ēnitēns | ēnitentēs | ēnitentia | ||
1When used purely as an adjective.
Etymology 2[edit]
Present participle of ēnītor.
Participle[edit]
ēnītēns (genitive ēnītentis); third-declension one-termination participle
Declension[edit]
Third-declension participle.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | ēnītēns | ēnītentēs | ēnītentia | ||
| Genitive | ēnītentis | ēnītentium | |||
| Dative | ēnītentī | ēnītentibus | |||
| Accusative | ēnītentem | ēnītēns | ēnītentēs ēnītentīs |
ēnītentia | |
| Ablative | ēnītente ēnītentī1 |
ēnītentibus | |||
| Vocative | ēnītēns | ēnītentēs | ēnītentia | ||
1When used purely as an adjective.