incompletus

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From in- +‎ complētus.

Pronunciation

[edit]

Adjective

[edit]

incomplētus (feminine incomplēta, neuter incomplētum); first/second-declension adjective

  1. uncompleted
  2. incomplete

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative incomplētus incomplēta incomplētum incomplētī incomplētae incomplēta
Genitive incomplētī incomplētae incomplētī incomplētōrum incomplētārum incomplētōrum
Dative incomplētō incomplētō incomplētīs
Accusative incomplētum incomplētam incomplētum incomplētōs incomplētās incomplēta
Ablative incomplētō incomplētā incomplētō incomplētīs
Vocative incomplēte incomplēta incomplētum incomplētī incomplētae incomplēta

Descendants

[edit]

References

[edit]