praecuro

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

prae- +‎ curo

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

praecūrō (present infinitive praecūrāre, perfect active praecūrāvī, supine praecūrātum); first conjugation

  1. to arrange (etc) beforehand

Conjugation

[edit]
   Conjugation of praecūrō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present praecūrō praecūrās praecūrat praecūrāmus praecūrātis praecūrant
imperfect praecūrābam praecūrābās praecūrābat praecūrābāmus praecūrābātis praecūrābant
future praecūrābō praecūrābis praecūrābit praecūrābimus praecūrābitis praecūrābunt
perfect praecūrāvī praecūrāvistī praecūrāvit praecūrāvimus praecūrāvistis praecūrāvērunt,
praecūrāvēre
pluperfect praecūrāveram praecūrāverās praecūrāverat praecūrāverāmus praecūrāverātis praecūrāverant
future perfect praecūrāverō praecūrāveris praecūrāverit praecūrāverimus praecūrāveritis praecūrāverint
passive present praecūror praecūrāris,
praecūrāre
praecūrātur praecūrāmur praecūrāminī praecūrantur
imperfect praecūrābar praecūrābāris,
praecūrābāre
praecūrābātur praecūrābāmur praecūrābāminī praecūrābantur
future praecūrābor praecūrāberis,
praecūrābere
praecūrābitur praecūrābimur praecūrābiminī praecūrābuntur
perfect praecūrātus + present active indicative of sum
pluperfect praecūrātus + imperfect active indicative of sum
future perfect praecūrātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present praecūrem praecūrēs praecūret praecūrēmus praecūrētis praecūrent
imperfect praecūrārem praecūrārēs praecūrāret praecūrārēmus praecūrārētis praecūrārent
perfect praecūrāverim praecūrāverīs praecūrāverit praecūrāverīmus praecūrāverītis praecūrāverint
pluperfect praecūrāvissem praecūrāvissēs praecūrāvisset praecūrāvissēmus praecūrāvissētis praecūrāvissent
passive present praecūrer praecūrēris,
praecūrēre
praecūrētur praecūrēmur praecūrēminī praecūrentur
imperfect praecūrārer praecūrārēris,
praecūrārēre
praecūrārētur praecūrārēmur praecūrārēminī praecūrārentur
perfect praecūrātus + present active subjunctive of sum
pluperfect praecūrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present praecūrā praecūrāte
future praecūrātō praecūrātō praecūrātōte praecūrantō
passive present praecūrāre praecūrāminī
future praecūrātor praecūrātor praecūrantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives praecūrāre praecūrāvisse praecūrātūrum esse praecūrārī praecūrātum esse praecūrātum īrī
participles praecūrāns praecūrātūrus praecūrātus praecūrandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
praecūrandī praecūrandō praecūrandum praecūrandō praecūrātum praecūrātū

References

[edit]
  • praecuro”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • praecuro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.