turbinatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
From turbō (“tornado, whirlwind; spinning top”) (oblique stem turbin-) + -ātus.
Pronunciation[edit]
- (Classical) IPA(key): /tur.biˈnaː.tus/, [t̪ʊrbɪˈnäːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /tur.biˈna.tus/, [t̪urbiˈnäːt̪us]
Adjective[edit]
turbinātus (feminine turbināta, neuter turbinātum); first/second-declension adjective
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | turbinātus | turbināta | turbinātum | turbinātī | turbinātae | turbināta | |
| Genitive | turbinātī | turbinātae | turbinātī | turbinātōrum | turbinātārum | turbinātōrum | |
| Dative | turbinātō | turbinātō | turbinātīs | ||||
| Accusative | turbinātum | turbinātam | turbinātum | turbinātōs | turbinātās | turbināta | |
| Ablative | turbinātō | turbinātā | turbinātō | turbinātīs | |||
| Vocative | turbināte | turbināta | turbinātum | turbinātī | turbinātae | turbināta | |
References[edit]
- “turbinatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- turbinatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.