znūteņš

Latgalian

Etymology

From znūts +‎ -eņš.

Pronunciation

• IPA^(key): [ˈznùːtʲænʲt͡ʃ]
• Hyphenation: znū‧teņš

Noun

znūteņš m

1. diminutive of znūts (“son-in-law”)

Declension

Declension of znūteņš (type 1 noun)

	singular	plural
nominative	znūteņš	znūteni
genitive	znūteņa	znūteņu
dative	znūteņam	znūtenim
accusative	znūteņu	znūteņus
instrumental	znūteņu	znūtenim
locative	znūteņā	znūteņūs
vocative	znūteņ	znūteni

Declension of znūteņš (type 2 noun)

	singular	plural
nominative	znūteņš	znūteni
genitive	znūteņa	znūteņu
dative	znūteņam	znūtenim
accusative	znūteni	znūteņus
instrumental	znūteni	znūtenim
locative	znūtenī	znūteņūs
vocative	znūteņ	znūteni

References

• A. Andronov, L. Leikuma (2008) Latgalīšu-Latvīšu-Krīvu sarunu vuordineica, Lvava, →ISBN, page 11