clarigo

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From clārus (clear; famous) +‎ -igō

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

clārigō (present infinitive clārigāre, supine clārigātum); first conjugation, no perfect stem

  1. (intransitive) to declare war against an enemy by means of a clarigatio ceremony

Conjugation

[edit]
   Conjugation of clārigō (first conjugation, no perfect stem)
indicative singular plural
first second third first second third
active present clārigō clārigās clārigat clārigāmus clārigātis clārigant
imperfect clārigābam clārigābās clārigābat clārigābāmus clārigābātis clārigābant
future clārigābō clārigābis clārigābit clārigābimus clārigābitis clārigābunt
passive present clārigor clārigāris,
clārigāre
clārigātur clārigāmur clārigāminī clārigantur
imperfect clārigābar clārigābāris,
clārigābāre
clārigābātur clārigābāmur clārigābāminī clārigābantur
future clārigābor clārigāberis,
clārigābere
clārigābitur clārigābimur clārigābiminī clārigābuntur
perfect clārigātus + present active indicative of sum
pluperfect clārigātus + imperfect active indicative of sum
future perfect clārigātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present clārigem clārigēs clāriget clārigēmus clārigētis clārigent
imperfect clārigārem clārigārēs clārigāret clārigārēmus clārigārētis clārigārent
passive present clāriger clārigēris,
clārigēre
clārigētur clārigēmur clārigēminī clārigentur
imperfect clārigārer clārigārēris,
clārigārēre
clārigārētur clārigārēmur clārigārēminī clārigārentur
perfect clārigātus + present active subjunctive of sum
pluperfect clārigātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present clārigā clārigāte
future clārigātō clārigātō clārigātōte clārigantō
passive present clārigāre clārigāminī
future clārigātor clārigātor clārigantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives clārigāre clārigātūrum esse clārigārī clārigātum esse clārigātum īrī
participles clārigāns clārigātūrus clārigātus clārigandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
clārigandī clārigandō clārigandum clārigandō clārigātum clārigātū

Derived terms

[edit]

References

[edit]
  • clarigo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • clarigo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers