festino

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search
See also: Festino and festinó

English

[edit]

Etymology

[edit]

From Italian festino.

Noun

[edit]

festino (plural festinos)

  1. (obsolete) A feast or entertainment.
    • 1782, Frances Burney, Cecilia, I.i.8:
      “I am sure you must know about the festino that night, for it was all over the town in a moment.”

Anagrams

[edit]

Italian

[edit]

Noun

[edit]

festino m (plural festini)

  1. party (festive)

Anagrams

[edit]

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From festīnus +‎ . Attested in the Old Latin period in the works of Terence, such as Eunuchus and Heauton Timorumenos.[1]

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

festīnō (present infinitive festīnāre, perfect active festīnāvī, supine festīnātum); first conjugation

  1. (intransitive) to hasten, make haste, hurry; pass swiftly
    Synonyms: currō, ruō, accurrō, trepidō, prōvolō, prōripiō, properō, corripiō, affluō, mātūrō, prōsiliō
    Antonyms: retardō, cūnctor, moror, dubitō, prōtrahō, trahō, differō
  2. (transitive) to accelerate, do or prepare hastily, make haste with something, hasten, hurry

Conjugation

[edit]
   Conjugation of festīnō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present festīnō festīnās festīnat festīnāmus festīnātis festīnant
imperfect festīnābam festīnābās festīnābat festīnābāmus festīnābātis festīnābant
future festīnābō festīnābis festīnābit festīnābimus festīnābitis festīnābunt
perfect festīnāvī festīnāvistī,
festīnāstī1
festīnāvit,
festīnāt1
festīnāvimus,
festīnāmus1
festīnāvistis,
festīnāstis1
festīnāvērunt,
festīnāvēre,
festīnārunt1
pluperfect festīnāveram,
festīnāram1
festīnāverās,
festīnārās1
festīnāverat,
festīnārat1
festīnāverāmus,
festīnārāmus1
festīnāverātis,
festīnārātis1
festīnāverant,
festīnārant1
future perfect festīnāverō,
festīnārō1
festīnāveris,
festīnāris1
festīnāverit,
festīnārit1
festīnāverimus,
festīnārimus1
festīnāveritis,
festīnāritis1
festīnāverint,
festīnārint1
passive present festīnor festīnāris,
festīnāre
festīnātur festīnāmur festīnāminī festīnantur
imperfect festīnābar festīnābāris,
festīnābāre
festīnābātur festīnābāmur festīnābāminī festīnābantur
future festīnābor festīnāberis,
festīnābere
festīnābitur festīnābimur festīnābiminī festīnābuntur
perfect festīnātus + present active indicative of sum
pluperfect festīnātus + imperfect active indicative of sum
future perfect festīnātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present festīnem festīnēs festīnet festīnēmus festīnētis festīnent
imperfect festīnārem festīnārēs festīnāret festīnārēmus festīnārētis festīnārent
perfect festīnāverim,
festīnārim1
festīnāverīs,
festīnārīs1
festīnāverit,
festīnārit1
festīnāverīmus,
festīnārīmus1
festīnāverītis,
festīnārītis1
festīnāverint,
festīnārint1
pluperfect festīnāvissem,
festīnāssem1
festīnāvissēs,
festīnāssēs1
festīnāvisset,
festīnāsset1
festīnāvissēmus,
festīnāssēmus1
festīnāvissētis,
festīnāssētis1
festīnāvissent,
festīnāssent1
passive present festīner festīnēris,
festīnēre
festīnētur festīnēmur festīnēminī festīnentur
imperfect festīnārer festīnārēris,
festīnārēre
festīnārētur festīnārēmur festīnārēminī festīnārentur
perfect festīnātus + present active subjunctive of sum
pluperfect festīnātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present festīnā festīnāte
future festīnātō festīnātō festīnātōte festīnantō
passive present festīnāre festīnāminī
future festīnātor festīnātor festīnantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives festīnāre festīnāvisse,
festīnāsse1
festīnātūrum esse festīnārī festīnātum esse festīnātum īrī
participles festīnāns festīnātūrus festīnātus festīnandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
festīnandī festīnandō festīnandum festīnandō festīnātum festīnātū

1At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

Derived terms

[edit]

Descendants

[edit]
  • English: festinate
  • Italian: festinare
  • Spanish: festinar

References

[edit]
  • festino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • festino”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • festino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

[edit]

Verb

[edit]

festino

  1. first-person singular present indicative of festinar