grunditus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
Perfect passive participle of grundiō.
Participle[edit]
grundītus (feminine grundīta, neuter grundītum); first/second-declension participle
- Alternative form of grunnītus
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | grundītus | grundīta | grundītum | grundītī | grundītae | grundīta | |
| Genitive | grundītī | grundītae | grundītī | grundītōrum | grundītārum | grundītōrum | |
| Dative | grundītō | grundītō | grundītīs | ||||
| Accusative | grundītum | grundītam | grundītum | grundītōs | grundītās | grundīta | |
| Ablative | grundītō | grundītā | grundītō | grundītīs | |||
| Vocative | grundīte | grundīta | grundītum | grundītī | grundītae | grundīta | |
Noun[edit]
grundītus m (genitive grundītūs); fourth declension
- Alternative form of grunnītus
Declension[edit]
Fourth-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | grundītus | grundītūs |
| Genitive | grundītūs | grundītuum |
| Dative | grundītuī | grundītibus |
| Accusative | grundītum | grundītūs |
| Ablative | grundītū | grundītibus |
| Vocative | grundītus | grundītūs |