praedetermino

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From prae- +‎ determino.

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

praedēterminō (present infinitive praedētermināre, perfect active praedētermināvī, supine praedēterminātum); first conjugation

  1. to fix beforehand; to predetermine

Conjugation

[edit]
   Conjugation of praedēterminō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present praedēterminō praedēterminās praedēterminat praedētermināmus praedēterminātis praedēterminant
imperfect praedēterminābam praedēterminābās praedēterminābat praedēterminābāmus praedēterminābātis praedēterminābant
future praedēterminābō praedēterminābis praedēterminābit praedēterminābimus praedēterminābitis praedēterminābunt
perfect praedētermināvī praedētermināvistī praedētermināvit praedētermināvimus praedētermināvistis praedētermināvērunt,
praedētermināvēre
pluperfect praedētermināveram praedētermināverās praedētermināverat praedētermināverāmus praedētermināverātis praedētermināverant
future perfect praedētermināverō praedētermināveris praedētermināverit praedētermināverimus praedētermināveritis praedētermināverint
passive present praedēterminor praedētermināris,
praedētermināre
praedēterminātur praedētermināmur praedētermināminī praedēterminantur
imperfect praedēterminābar praedēterminābāris,
praedēterminābāre
praedēterminābātur praedēterminābāmur praedēterminābāminī praedēterminābantur
future praedēterminābor praedētermināberis,
praedēterminābere
praedēterminābitur praedēterminābimur praedēterminābiminī praedēterminābuntur
perfect praedēterminātus + present active indicative of sum
pluperfect praedēterminātus + imperfect active indicative of sum
future perfect praedēterminātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present praedēterminem praedēterminēs praedēterminet praedēterminēmus praedēterminētis praedēterminent
imperfect praedēterminārem praedēterminārēs praedētermināret praedēterminārēmus praedēterminārētis praedēterminārent
perfect praedētermināverim praedētermināverīs praedētermināverit praedētermināverīmus praedētermināverītis praedētermināverint
pluperfect praedētermināvissem praedētermināvissēs praedētermināvisset praedētermināvissēmus praedētermināvissētis praedētermināvissent
passive present praedēterminer praedēterminēris,
praedēterminēre
praedēterminētur praedēterminēmur praedēterminēminī praedēterminentur
imperfect praedēterminārer praedēterminārēris,
praedēterminārēre
praedēterminārētur praedēterminārēmur praedēterminārēminī praedēterminārentur
perfect praedēterminātus + present active subjunctive of sum
pluperfect praedēterminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present praedēterminā praedētermināte
future praedēterminātō praedēterminātō praedēterminātōte praedēterminantō
passive present praedētermināre praedētermināminī
future praedēterminātor praedēterminātor praedēterminantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives praedētermināre praedētermināvisse praedēterminātūrum esse praedēterminārī praedēterminātum esse praedēterminātum īrī
participles praedētermināns praedēterminātūrus praedēterminātus praedēterminandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
praedēterminandī praedēterminandō praedēterminandum praedēterminandō praedēterminātum praedēterminātū

References

[edit]