tributus

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology 1

[edit]

Perfect passive participle of tribuō.

Participle

[edit]

tribūtus (feminine tribūta, neuter tribūtum); first/second-declension participle

  1. bestowed
Declension
[edit]

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative tribūtus tribūta tribūtum tribūtī tribūtae tribūta
Genitive tribūtī tribūtae tribūtī tribūtōrum tribūtārum tribūtōrum
Dative tribūtō tribūtō tribūtīs
Accusative tribūtum tribūtam tribūtum tribūtōs tribūtās tribūta
Ablative tribūtō tribūtā tribūtō tribūtīs
Vocative tribūte tribūta tribūtum tribūtī tribūtae tribūta

Etymology 2

[edit]

tribū(s) +‎ -tus

Adjective

[edit]

tribūtus (feminine tribūta, neuter tribūtum); first/second-declension adjective

  1. forming tribes
  2. formed by tribes
Declension
[edit]

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative tribūtus tribūta tribūtum tribūtī tribūtae tribūta
Genitive tribūtī tribūtae tribūtī tribūtōrum tribūtārum tribūtōrum
Dative tribūtō tribūtō tribūtīs
Accusative tribūtum tribūtam tribūtum tribūtōs tribūtās tribūta
Ablative tribūtō tribūtā tribūtō tribūtīs
Vocative tribūte tribūta tribūtum tribūtī tribūtae tribūta

References

[edit]
  • tributus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • tributus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • tributus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.