devolo

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From dē- +‎ volō.

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

dēvolō (present infinitive dēvolāre, perfect active dēvolāvī, supine dēvolātum); first conjugation

  1. to fly down or away
    • 29 BCE – 19 BCE, Virgil, Aeneid 4.700-702:
      Ergō Īrīs croceīs per caelum rōscida pennīs, / mīlle trahēns variōs adversō sōle colōrēs, / dēvolat, [...].
      Therefore Iris flew down on dewy saffron wings, trailing through the sky a thousand varied colors opposite the sun, [...].

Conjugation

[edit]
   Conjugation of dēvolō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēvolō dēvolās dēvolat dēvolāmus dēvolātis dēvolant
imperfect dēvolābam dēvolābās dēvolābat dēvolābāmus dēvolābātis dēvolābant
future dēvolābō dēvolābis dēvolābit dēvolābimus dēvolābitis dēvolābunt
perfect dēvolāvī dēvolāvistī,
dēvolāstī1
dēvolāvit,
dēvolāt1
dēvolāvimus,
dēvolāmus1
dēvolāvistis,
dēvolāstis1
dēvolāvērunt,
dēvolāvēre,
dēvolārunt1
pluperfect dēvolāveram,
dēvolāram1
dēvolāverās,
dēvolārās1
dēvolāverat,
dēvolārat1
dēvolāverāmus,
dēvolārāmus1
dēvolāverātis,
dēvolārātis1
dēvolāverant,
dēvolārant1
future perfect dēvolāverō,
dēvolārō1
dēvolāveris,
dēvolāris1
dēvolāverit,
dēvolārit1
dēvolāverimus,
dēvolārimus1
dēvolāveritis,
dēvolāritis1
dēvolāverint,
dēvolārint1
passive present dēvolor dēvolāris,
dēvolāre
dēvolātur dēvolāmur dēvolāminī dēvolantur
imperfect dēvolābar dēvolābāris,
dēvolābāre
dēvolābātur dēvolābāmur dēvolābāminī dēvolābantur
future dēvolābor dēvolāberis,
dēvolābere
dēvolābitur dēvolābimur dēvolābiminī dēvolābuntur
perfect dēvolātus + present active indicative of sum
pluperfect dēvolātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēvolātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēvolem dēvolēs dēvolet dēvolēmus dēvolētis dēvolent
imperfect dēvolārem dēvolārēs dēvolāret dēvolārēmus dēvolārētis dēvolārent
perfect dēvolāverim,
dēvolārim1
dēvolāverīs,
dēvolārīs1
dēvolāverit,
dēvolārit1
dēvolāverīmus,
dēvolārīmus1
dēvolāverītis,
dēvolārītis1
dēvolāverint,
dēvolārint1
pluperfect dēvolāvissem,
dēvolāssem1
dēvolāvissēs,
dēvolāssēs1
dēvolāvisset,
dēvolāsset1
dēvolāvissēmus,
dēvolāssēmus1
dēvolāvissētis,
dēvolāssētis1
dēvolāvissent,
dēvolāssent1
passive present dēvoler dēvolēris,
dēvolēre
dēvolētur dēvolēmur dēvolēminī dēvolentur
imperfect dēvolārer dēvolārēris,
dēvolārēre
dēvolārētur dēvolārēmur dēvolārēminī dēvolārentur
perfect dēvolātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēvolātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present dēvolā dēvolāte
future dēvolātō dēvolātō dēvolātōte dēvolantō
passive present dēvolāre dēvolāminī
future dēvolātor dēvolātor dēvolantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēvolāre dēvolāvisse,
dēvolāsse1
dēvolātūrum esse dēvolārī dēvolātum esse dēvolātum īrī
participles dēvolāns dēvolātūrus dēvolātus dēvolandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dēvolandī dēvolandō dēvolandum dēvolandō dēvolātum dēvolātū

1At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

References

[edit]
  • devolo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • devolo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • devolo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.