laist

See also: Laist

Gothic

Romanization

laist

1. Romanization of 𐌻𐌰𐌹𐍃𐍄

Latvian

Etymology

From Proto-Balto-Slavic *laiˀstei, from Proto-Indo-European *leyd- (“to let, allow”). Cognate with Lithuanian leisti (“let, allow”).

Verb

laist (transitive, 1st conjugation, present laižu, laid, laiž, past laidu)

1. to let
2. to allow
3. to permit
4. to release

Conjugation

conjugation of laist

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	laižu	laidu	laidīšu	—
2nd pers. sg.	tu	laid	laidi	laidīsi	laid
3rd pers. sg.	viņš, viņa	laiž	laida	laidīs	lai laiž
1st pers. pl.	mēs	laižam	laidām	laidīsim	laidīsim
2nd pers. pl.	jūs	laižat	laidāt	laidīsiet, laidīsit	laidiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	laiž	laida	laidīs	lai laiž
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	laižot		Present Active 1 (Adj.)		laidošs
Past	esot laidis		Present Active 2 (Adv.)		laizdams
Future	laidīšot		Present Active 3 (Adv.)		laižot
Imperative	lai laižot		Present Active 4 (Obj.)		laižam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		laidis
Present	laistu		Present Passive		laižams
Past	būtu laidis		Past Passive		laists
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jālaiž		Infinitive (nenoteiksme)		laist
Conjunctive 1	esot jālaiž		Negative Infinitive		nelaist
Conjunctive 2	jālaižot		Verbal noun		laišana

Synonyms

• (in general): ļaut

Derived terms

• laĩsks

Scots

Adjective

laist (comparative mair laist, superlative maist laist)

1. last