venatrix

Latin

Etymology

From vēnātor (“hunter”) +‎ -trīx; from vēnor (“hunt”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /u̯eːˈnaː.triːks/, [u̯eːˈnäːt̪riːks̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /veˈna.triks/, [veˈnäːt̪riks]

Noun

vēnātrīx f (genitive vēnātrīcis, masculine vēnātor); third declension

1. huntress

Declension

Third-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	vēnātrīx	vēnātrīcēs
Genitive	vēnātrīcis	vēnātrīcum
Dative	vēnātrīcī	vēnātrīcibus
Accusative	vēnātrīcem	vēnātrīcēs
Ablative	vēnātrīce	vēnātrīcibus
Vocative	vēnātrīx	vēnātrīcēs

Related terms

• vēnātor
• vēnor

References

• “venatrix”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “venatrix”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• venatrix in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.