تسبيب

Arabic

Noun

تَسْبِيب • (tasbīb) m

1. verbal noun of سَبَّبَ (sabbaba) (form II)

Declension

Declension of noun تَسْبِيب (tasbīb)

Singular	basic singular triptote
	Indefinite	Definite	Construct
Informal	تَسْبِيب tasbīb	التَّسْبِيب at-tasbīb	تَسْبِيب tasbīb
Nominative	تَسْبِيبٌ tasbībun	التَّسْبِيبُ at-tasbību	تَسْبِيبُ tasbību
Accusative	تَسْبِيبًا tasbīban	التَّسْبِيبَ at-tasbība	تَسْبِيبَ tasbība
Genitive	تَسْبِيبٍ tasbībin	التَّسْبِيبِ at-tasbībi	تَسْبِيبِ tasbībi