meneþer

Old Swedish

Etymology

From Proto-Germanic *mainaiþaz.

Noun

meneþer m

1. perjury

Declension

  Declension of meneþer (strong a-stem)

masculine	singular		plural
	indefinite	definite	indefinite	definite
nominative	mēnēþer	mēnēþrin	mēnēþar	mēnēþanir, mēnēþaner
accusative	mēnēþ	mēnēþin	mēnēþa	mēnēþana
dative	mēnēþi, mēnēþe	mēnēþinum, mēnēþenom	mēnēþum, mēnēþom	mēnēþumin, mēnēþomen
genitive	mēnēþs	mēnēþsins	mēnēþa	mēnēþanna

Descendants

• Swedish: mened