opto

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search
See also: optò, optó, opto-, and OPTO

Catalan

[edit]

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

opto

  1. first-person singular present indicative of optar

Italian

[edit]

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

opto

  1. first-person singular present indicative of optare

Anagrams

[edit]

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From Proto-Italic *opetāō, the frequentative of *opeō, whose original form is only attested in the forms of the descendant Umbrian 𐌖𐌐𐌄𐌕𐌖 (upetu) and with a probable earlier form *opejō. See Proto-Italic page for further etymology.

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

optō (present infinitive optāre, perfect active optāvī, supine optātum); first conjugation

  1. to choose, select, prefer, opt
    Synonyms: adoptō, dēstinō, dēligō, ēligō, dēsūmō, sēpōnō, legō, sūmō, capiō, creō
  2. to wish for, hope for, long for, desire
    • 29 BCE – 19 BCE, Virgil, Aeneid 1.76–77:
      Aeolus haec contrā: “Tuus, Ō rēgīna, quid optēs
      explōrāre labor; mihi iussa capessere fās est.”
      Aeolus [spoke] these [words] in reply: “Your task, O Queen [Juno], [is] to consider what you desire; for me it is right to carry out [divine] commands.”

Conjugation

[edit]
   Conjugation of optō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present optō optās optat optāmus optātis optant
imperfect optābam optābās optābat optābāmus optābātis optābant
future optābō optābis optābit optābimus optābitis optābunt
perfect optāvī optāvistī,
optāstī2
optāvit,
optāt2
optāvimus,
optāmus2
optāvistis,
optāstis2
optāvērunt,
optāvēre,
optārunt2
pluperfect optāveram,
optāram2
optāverās,
optārās2
optāverat,
optārat2
optāverāmus,
optārāmus2
optāverātis,
optārātis2
optāverant,
optārant2
future perfect optāverō,
optārō2
optāveris,
optāris2
optāverit,
optārit2
optāverimus,
optārimus2
optāveritis,
optāritis2
optāverint,
optārint2
sigmatic future1 optāssō optāssis optāssit optāssimus optāssitis optāssint
passive present optor optāris,
optāre
optātur optāmur optāminī optantur
imperfect optābar optābāris,
optābāre
optābātur optābāmur optābāminī optābantur
future optābor optāberis,
optābere
optābitur optābimur optābiminī optābuntur
perfect optātus + present active indicative of sum
pluperfect optātus + imperfect active indicative of sum
future perfect optātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present optem optēs optet optēmus optētis optent
imperfect optārem optārēs optāret optārēmus optārētis optārent
perfect optāverim,
optārim2
optāverīs,
optārīs2
optāverit,
optārit2
optāverīmus,
optārīmus2
optāverītis,
optārītis2
optāverint,
optārint2
pluperfect optāvissem,
optāssem2
optāvissēs,
optāssēs2
optāvisset,
optāsset2
optāvissēmus,
optāssēmus2
optāvissētis,
optāssētis2
optāvissent,
optāssent2
sigmatic aorist1 optāssim optāssīs optāssīt optāssīmus optāssītis optāssint
passive present opter optēris,
optēre
optētur optēmur optēminī optentur
imperfect optārer optārēris,
optārēre
optārētur optārēmur optārēminī optārentur
perfect optātus + present active subjunctive of sum
pluperfect optātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present optā optāte
future optātō optātō optātōte optantō
passive present optāre optāminī
future optātor optātor optantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives optāre optāvisse,
optāsse2
optātūrum esse optārī optātum esse optātum īrī
participles optāns optātūrus optātus optandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
optandī optandō optandum optandō optātum optātū

1At least one use of the archaic "sigmatic future" and "sigmatic aorist" tenses is attested, which are used by Old Latin writers; most notably Plautus and Terence. The sigmatic future is generally ascribed a future or future perfect meaning, while the sigmatic aorist expresses a possible desire ("might want to").
2At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

Derived terms

[edit]
[edit]

Descendants

[edit]
  • Inherited:
    • Old Spanish: otar
    • Portuguese: outar
  • Borrowed:

References

[edit]
  • opto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • opto”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • opto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • optate”, in The Century Dictionary [], New York, N.Y.: The Century Co., 1911, →OCLC.
  • Julius Pokorny (1959), Indogermanisches etymologisches Wörterbuch, in 3 vols, Bern, München: Francke Verlag

Portuguese

[edit]

Pronunciation

[edit]
 

  • Hyphenation: op‧to

Verb

[edit]

opto

  1. first-person singular present indicative of optar

Spanish

[edit]

Verb

[edit]

opto

  1. first-person singular present indicative of optar