seminalis

Latin

Etymology

From sēmen (“seed”) +‎ -ālis.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /seː.miˈnaː.lis/, [s̠eːmɪˈnäːlʲɪs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /se.miˈna.lis/, [semiˈnäːlis]

Adjective

sēminālis (neuter sēmināle); third-declension two-termination adjective

1. (relational) seed
2. seminal

Declension

Third-declension two-termination adjective.

Number	Singular			Plural
Case / Gender	Masc./Fem.	Neuter		Masc./Fem.	Neuter
Nominative	sēminālis	sēmināle		sēminālēs	sēminālia
Genitive	sēminālis			sēminālium
Dative	sēminālī			sēminālibus
Accusative	sēminālem	sēmināle		sēminālēs sēminālīs	sēminālia
Ablative	sēminālī			sēminālibus
Vocative	sēminālis	sēmināle		sēminālēs	sēminālia

Descendants

• Catalan: seminal
• → French: séminal
  • → Romanian: seminal
  • → Turkish: seminal
• Galician: seminal
• Italian: seminale
• Portuguese: seminal
• Spanish: seminal

References

• “seminalis”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• seminalis in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.