تساكن

Arabic

Etymology

From the root س ك ن (s-k-n)

Verb

تَسَاكَنَ • (tasākana) VI, non-past يَتَسَاكَنُ‎ (yatasākanu)

1. to live together
2. to coexist

Conjugation

Conjugation of

تَسَاكَنَ

(form-VI sound)

verbal noun الْمَصْدَر						تَسَاكُن tasākun
active participle اِسْم الْفَاعِل						مُتَسَاكِن mutasākin
passive participle اِسْم الْمَفْعُول						مُتَسَاكَن mutasākan
active voice الْفِعْل الْمَعْلُوم
		singular الْمُفْرَد				dual الْمُثَنَّى			plural الْجَمْع
		1st person الْمُتَكَلِّم	2nd person الْمُخَاطَب	3rd person الْغَائِب		2nd person الْمُخَاطَب	3rd person الْغَائِب		1st person الْمُتَكَلِّم	2nd person الْمُخَاطَب	3rd person الْغَائِب
past (perfect) indicative الْمَاضِي	m	تَسَاكَنْتُ tasākantu	تَسَاكَنْتَ tasākanta	تَسَاكَنَ tasākana		تَسَاكَنْتُمَا tasākantumā	تَسَاكَنَا tasākanā		تَسَاكَنَّا tasākannā	تَسَاكَنْتُمْ tasākantum	تَسَاكَنُوا tasākanū
	f		تَسَاكَنْتِ tasākanti	تَسَاكَنَتْ tasākanat			تَسَاكَنَتَا tasākanatā			تَسَاكَنْتُنَّ tasākantunna	تَسَاكَنَّ tasākanna
non-past (imperfect) indicative الْمُضَارِع الْمَرْفُوع	m	أَتَسَاكَنُ ʔatasākanu	تَتَسَاكَنُ tatasākanu	يَتَسَاكَنُ yatasākanu		تَتَسَاكَنَانِ tatasākanāni	يَتَسَاكَنَانِ yatasākanāni		نَتَسَاكَنُ natasākanu	تَتَسَاكَنُونَ tatasākanūna	يَتَسَاكَنُونَ yatasākanūna
	f		تَتَسَاكَنِينَ tatasākanīna	تَتَسَاكَنُ tatasākanu			تَتَسَاكَنَانِ tatasākanāni			تَتَسَاكَنَّ tatasākanna	يَتَسَاكَنَّ yatasākanna
subjunctive الْمُضَارِع الْمَنْصُوب	m	أَتَسَاكَنَ ʔatasākana	تَتَسَاكَنَ tatasākana	يَتَسَاكَنَ yatasākana		تَتَسَاكَنَا tatasākanā	يَتَسَاكَنَا yatasākanā		نَتَسَاكَنَ natasākana	تَتَسَاكَنُوا tatasākanū	يَتَسَاكَنُوا yatasākanū
	f		تَتَسَاكَنِي tatasākanī	تَتَسَاكَنَ tatasākana			تَتَسَاكَنَا tatasākanā			تَتَسَاكَنَّ tatasākanna	يَتَسَاكَنَّ yatasākanna
jussive الْمُضَارِع الْمَجْزُوم	m	أَتَسَاكَنْ ʔatasākan	تَتَسَاكَنْ tatasākan	يَتَسَاكَنْ yatasākan		تَتَسَاكَنَا tatasākanā	يَتَسَاكَنَا yatasākanā		نَتَسَاكَنْ natasākan	تَتَسَاكَنُوا tatasākanū	يَتَسَاكَنُوا yatasākanū
	f		تَتَسَاكَنِي tatasākanī	تَتَسَاكَنْ tatasākan			تَتَسَاكَنَا tatasākanā			تَتَسَاكَنَّ tatasākanna	يَتَسَاكَنَّ yatasākanna
imperative الْأَمْر	m		تَسَاكَنْ tasākan			تَسَاكَنَا tasākanā				تَسَاكَنُوا tasākanū
	f		تَسَاكَنِي tasākanī							تَسَاكَنَّ tasākanna
passive voice الْفِعْل الْمَجْهُول
		singular الْمُفْرَد				dual الْمُثَنَّى			plural الْجَمْع
		1st person الْمُتَكَلِّم	2nd person الْمُخَاطَب	3rd person الْغَائِب		2nd person الْمُخَاطَب	3rd person الْغَائِب		1st person الْمُتَكَلِّم	2nd person الْمُخَاطَب	3rd person الْغَائِب
past (perfect) indicative الْمَاضِي	m	—	—	تُسُوكِنَ tusūkina		—	—		—	—	—
	f		—	—			—			—	—
non-past (imperfect) indicative الْمُضَارِع الْمَرْفُوع	m	—	—	يُتَسَاكَنُ yutasākanu		—	—		—	—	—
	f		—	—			—			—	—
subjunctive الْمُضَارِع الْمَنْصُوب	m	—	—	يُتَسَاكَنَ yutasākana		—	—		—	—	—
	f		—	—			—			—	—
jussive الْمُضَارِع الْمَجْزُوم	m	—	—	يُتَسَاكَنْ yutasākan		—	—		—	—	—
	f		—	—			—			—	—

Verb

تُسَاكِنُ • (tusākinu) (form III)

1. second-person masculine singular non-past active indicative of سَاكَنَ (sākana)
2. third-person feminine singular non-past active indicative of سَاكَنَ (sākana)

Verb

تُسَاكِنَ • (tusākina) (form III)

1. second-person masculine singular non-past active subjunctive of سَاكَنَ (sākana)
2. third-person feminine singular non-past active subjunctive of سَاكَنَ (sākana)

Verb

تُسَاكِنْ • (tusākin) (form III)

1. second-person masculine singular non-past active jussive of سَاكَنَ (sākana)
2. third-person feminine singular non-past active jussive of سَاكَنَ (sākana)

Verb

تُسَاكَنُ • (tusākanu) (form III)

1. second-person masculine singular non-past passive indicative of سَاكَنَ (sākana)
2. third-person feminine singular non-past passive indicative of سَاكَنَ (sākana)

Verb

تُسَاكَنَ • (tusākana) (form III)

1. second-person masculine singular non-past passive subjunctive of سَاكَنَ (sākana)
2. third-person feminine singular non-past passive subjunctive of سَاكَنَ (sākana)

Verb

تُسَاكَنْ • (tusākan) (form III)

1. second-person masculine singular non-past passive jussive of سَاكَنَ (sākana)
2. third-person feminine singular non-past passive jussive of سَاكَنَ (sākana)

Verb

تُسَاكِنَّ • (tusākinna) (form III)

1. second-person feminine plural non-past active indicative of سَاكَنَ (sākana)
2. second-person feminine plural non-past active subjunctive of سَاكَنَ (sākana)
3. second-person feminine plural non-past active jussive of سَاكَنَ (sākana)

Verb

تُسَاكَنَّ • (tusākanna) (form III)

1. second-person feminine plural non-past passive indicative of سَاكَنَ (sākana)
2. second-person feminine plural non-past passive subjunctive of سَاكَنَ (sākana)
3. second-person feminine plural non-past passive jussive of سَاكَنَ (sākana)