cuneaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of cuneō.
Participle
[edit]cuneātūrus (feminine cuneātūra, neuter cuneātūrum); first/second-declension participle
- about to wedge
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | cuneātūrus | cuneātūra | cuneātūrum | cuneātūrī | cuneātūrae | cuneātūra | |
genitive | cuneātūrī | cuneātūrae | cuneātūrī | cuneātūrōrum | cuneātūrārum | cuneātūrōrum | |
dative | cuneātūrō | cuneātūrae | cuneātūrō | cuneātūrīs | |||
accusative | cuneātūrum | cuneātūram | cuneātūrum | cuneātūrōs | cuneātūrās | cuneātūra | |
ablative | cuneātūrō | cuneātūrā | cuneātūrō | cuneātūrīs | |||
vocative | cuneātūre | cuneātūra | cuneātūrum | cuneātūrī | cuneātūrae | cuneātūra |