devoratus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dēvorō.
Participle
[edit]dēvorātus (feminine dēvorāta, neuter dēvorātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēvorātus | dēvorāta | dēvorātum | dēvorātī | dēvorātae | dēvorāta | |
| genitive | dēvorātī | dēvorātae | dēvorātī | dēvorātōrum | dēvorātārum | dēvorātōrum | |
| dative | dēvorātō | dēvorātae | dēvorātō | dēvorātīs | |||
| accusative | dēvorātum | dēvorātam | dēvorātum | dēvorātōs | dēvorātās | dēvorāta | |
| ablative | dēvorātō | dēvorātā | dēvorātō | dēvorātīs | |||
| vocative | dēvorāte | dēvorāta | dēvorātum | dēvorātī | dēvorātae | dēvorāta | |