dilaniatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dīlaniō.
Participle
[edit]dīlaniātus (feminine dīlaniāta, neuter dīlaniātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dīlaniātus | dīlaniāta | dīlaniātum | dīlaniātī | dīlaniātae | dīlaniāta | |
| genitive | dīlaniātī | dīlaniātae | dīlaniātī | dīlaniātōrum | dīlaniātārum | dīlaniātōrum | |
| dative | dīlaniātō | dīlaniātae | dīlaniātō | dīlaniātīs | |||
| accusative | dīlaniātum | dīlaniātam | dīlaniātum | dīlaniātōs | dīlaniātās | dīlaniāta | |
| ablative | dīlaniātō | dīlaniātā | dīlaniātō | dīlaniātīs | |||
| vocative | dīlaniāte | dīlaniāta | dīlaniātum | dīlaniātī | dīlaniātae | dīlaniāta | |