fugitatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of fugitō
Participle
[edit]fugitātus (feminine fugitāta, neuter fugitātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | fugitātus | fugitāta | fugitātum | fugitātī | fugitātae | fugitāta | |
| genitive | fugitātī | fugitātae | fugitātī | fugitātōrum | fugitātārum | fugitātōrum | |
| dative | fugitātō | fugitātae | fugitātō | fugitātīs | |||
| accusative | fugitātum | fugitātam | fugitātum | fugitātōs | fugitātās | fugitāta | |
| ablative | fugitātō | fugitātā | fugitātō | fugitātīs | |||
| vocative | fugitāte | fugitāta | fugitātum | fugitātī | fugitātae | fugitāta | |