titubaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of titubō.
Participle
[edit]titubātūrus (feminine titubātūra, neuter titubātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | titubātūrus | titubātūra | titubātūrum | titubātūrī | titubātūrae | titubātūra | |
| Genitive | titubātūrī | titubātūrae | titubātūrī | titubātūrōrum | titubātūrārum | titubātūrōrum | |
| Dative | titubātūrō | titubātūrō | titubātūrīs | ||||
| Accusative | titubātūrum | titubātūram | titubātūrum | titubātūrōs | titubātūrās | titubātūra | |
| Ablative | titubātūrō | titubātūrā | titubātūrō | titubātūrīs | |||
| Vocative | titubātūre | titubātūra | titubātūrum | titubātūrī | titubātūrae | titubātūra | |