injuncturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of injungō.
Participle
[edit]injūnctūrus (feminine injūnctūra, neuter injūnctūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of iniuncturus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | injūnctūrus | injūnctūra | injūnctūrum | injūnctūrī | injūnctūrae | injūnctūra | |
| genitive | injūnctūrī | injūnctūrae | injūnctūrī | injūnctūrōrum | injūnctūrārum | injūnctūrōrum | |
| dative | injūnctūrō | injūnctūrae | injūnctūrō | injūnctūrīs | |||
| accusative | injūnctūrum | injūnctūram | injūnctūrum | injūnctūrōs | injūnctūrās | injūnctūra | |
| ablative | injūnctūrō | injūnctūrā | injūnctūrō | injūnctūrīs | |||
| vocative | injūnctūre | injūnctūra | injūnctūrum | injūnctūrī | injūnctūrae | injūnctūra | |