assignatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of assignō.
Participle
assīgnātus (feminine assīgnāta, neuter assīgnātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | assīgnātus | assīgnāta | assīgnātum | assīgnātī | assīgnātae | assīgnāta | |
| Genitive | assīgnātī | assīgnātae | assīgnātī | assīgnātōrum | assīgnātārum | assīgnātōrum | |
| Dative | assīgnātō | assīgnātō | assīgnātīs | ||||
| Accusative | assīgnātum | assīgnātam | assīgnātum | assīgnātōs | assīgnātās | assīgnāta | |
| Ablative | assīgnātō | assīgnātā | assīgnātō | assīgnātīs | |||
| Vocative | assīgnāte | assīgnāta | assīgnātum | assīgnātī | assīgnātae | assīgnāta | |
References
- assignatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)