assimilaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of assimilō.
Participle
[edit]assimilātūrus (feminine assimilātūra, neuter assimilātūrum); first/second-declension participle
- about to assimilate
Declension
[edit]| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | assimilātūrus | assimilātūra | assimilātūrum | assimilātūrī | assimilātūrae | assimilātūra | |
| genitive | assimilātūrī | assimilātūrae | assimilātūrī | assimilātūrōrum | assimilātūrārum | assimilātūrōrum | |
| dative | assimilātūrō | assimilātūrae | assimilātūrō | assimilātūrīs | |||
| accusative | assimilātūrum | assimilātūram | assimilātūrum | assimilātūrōs | assimilātūrās | assimilātūra | |
| ablative | assimilātūrō | assimilātūrā | assimilātūrō | assimilātūrīs | |||
| vocative | assimilātūre | assimilātūra | assimilātūrum | assimilātūrī | assimilātūrae | assimilātūra | |