combinaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of combīnō.
Participle
[edit]combīnātūrus (feminine combīnātūra, neuter combīnātūrum); first/second-declension participle
- about to combine
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | combīnātūrus | combīnātūra | combīnātūrum | combīnātūrī | combīnātūrae | combīnātūra | |
| genitive | combīnātūrī | combīnātūrae | combīnātūrī | combīnātūrōrum | combīnātūrārum | combīnātūrōrum | |
| dative | combīnātūrō | combīnātūrae | combīnātūrō | combīnātūrīs | |||
| accusative | combīnātūrum | combīnātūram | combīnātūrum | combīnātūrōs | combīnātūrās | combīnātūra | |
| ablative | combīnātūrō | combīnātūrā | combīnātūrō | combīnātūrīs | |||
| vocative | combīnātūre | combīnātūra | combīnātūrum | combīnātūrī | combīnātūrae | combīnātūra | |