declinaturus
Latin
Etymology
Future active participle of dēclīnō.
Participle
dēclīnātūrus (feminine dēclīnātūra, neuter dēclīnātūrum); first/second-declension participle
- about to deflect
Declension
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | dēclīnātūrus | dēclīnātūra | dēclīnātūrum | dēclīnātūrī | dēclīnātūrae | dēclīnātūra | |
Genitive | dēclīnātūrī | dēclīnātūrae | dēclīnātūrī | dēclīnātūrōrum | dēclīnātūrārum | dēclīnātūrōrum | |
Dative | dēclīnātūrō | dēclīnātūrō | dēclīnātūrīs | ||||
Accusative | dēclīnātūrum | dēclīnātūram | dēclīnātūrum | dēclīnātūrōs | dēclīnātūrās | dēclīnātūra | |
Ablative | dēclīnātūrō | dēclīnātūrā | dēclīnātūrō | dēclīnātūrīs | |||
Vocative | dēclīnātūre | dēclīnātūra | dēclīnātūrum | dēclīnātūrī | dēclīnātūrae | dēclīnātūra |